borne, n.
1. (pierre) mǣrstān (m. a). borne miliaire mīla stān (m. a) ♦ mīlgemet/mīlgemæt (nt. a).
2. sans bornes, loc. adj. (illimité, infini) grundlēas > a.m. groundless ♦ grundlēaslic ♦ unāmeten ♦ unārīme(n)dlic ♦ ungedāllic ♦ ungeendod(lic) ♦ ungrund.