battu

battu, adj.


1. (martelé) āslegen onāslagen. battu en plaque (MÉTAL) āplatodgeplatod.

2. ? battu par la tempête hrȳþig/hrīþig. battu par les vents āblǣstbewāwen blāwendegewinde lyftgeswencedwindbǣre/windbēre windfylled/windfilled windhladen ♦ wind(w)ig > a.m. windy.

3. (vaincu) forslægen niþerāworpen oferwunnenorwirþe sigelēas, v.h.a. sigilōs/sigalōs/sigulōs > all.m. sieglos.