bien-aimé

bien-aimé, adj. et n.


1. adj. besorg/besorhdēore/dīore/dīere/dȳre (ja/jō) > a.m. dear, v.n. dýrr, v.h.a. tiuri (ja/jō) > all.m. teuer, v.s. diuri, v.fr. diore/diure ♦ fǣle gecoren gelīefed/gelȳfed lēof > a.m. lief, got. liufs, v.n. ljúfr, v.h.a. liub > all.m. lieb, v.s. liof, v.fr. liaf/lief ♦ lēoffæst lēoflic, got. liubileiks, v.h.a. liublīh > all.m. lieblich, v.s. lioflīk, v.fr. liaflīk ♦ lufi(g)endlic/luffendlic mōdlēofswēte (i) > a.m. sweet, got. sutis (i, ja/jō), v.n. sœtr, v.h.a. suozzi (ja/jō) > all.m. süss, v.s. swōti, v.fr. swēte.


2.
n. lēof (m.).