pareil, adj. et n.
1. adj. efenāmeten ♦ (ge)līc, got. galeiks, v.n. glíkr, v.h.a. gilīh > all.m. gleich, v.s. gilīk ♦ (ge)mæc/gemec, v.n. makr, v.h.a. gimah > all.m. gemach ♦ gerislīc ♦ ongelīc/angelīc ♦ onlīc/anlīc ♦ swilc/swelc/swælc > a.m. such, got. swaleiks, v.n. slíkr, v.h.a. solīh > all.m. solch. être pareil, v. geefenlǣcan/geæfenlǣcan (Vf1) ♦ (ge)nēa(h)lǣcan/(ge)nǣlǣcan/(ge)nēlēc(c)an/(ge)nēolēcan (Vf1), v.h.a. nāhlichōn (Vf2) ♦ onywan/anywan (Vf1). un autre pareil ōþer swilc.
2. n. efen(ge)līca (m. an) ♦ efengemæcca (m. an) ♦ efenhāda (m. an) ♦ gelīca (m. an), v.h.a. gilicho ♦ gemæcca (m. an) ♦ (ge)līcnes > a.m. likeness, v.h.a. gilīhnissa > Gleichnis {f. jō}, v.s. gilicnessi (f.).